Dvēseļu revīzijās un daļā baznīcu grāmatu nav norādīts perosnas dzimšanas datums. Ja tas, kā dažās banīcu grāmatās ir norādīts ar dienas precizitāti var izmantot šo kalkulatoru, lai aprēķinātu datumu. Tas gan uzskata, ka jau 18. gs vidū visai pasaulei bija jālieto jaunā stila kalendārs, bet atšķirība starp veco stilu un jaunos stilu ir tāda, ka gadsimtu mijā ir garais gads arī tad, ja gadskaitlis nedalās ar četri - tātad viena lieka diena, kuru parastie datumu kalkulatori izlaidīs. Divu nedēļu atšķirība parādās tikai pārveidojot datumus no vecā stila uz jauno. Bet tā kā saprātīgs mērķis būtu noskaidrot aptuvenu dzimšanas gadu, nevis datumu, tam īpaši nevajadzētu traucēt.
Vienkārši atņemot gadu skaitu no kāda datuma, nav iespējams noskaidrot precīzu dzimšanas gadu. Kāpēc? Cilvēks patiesībā X gadus vecs ir tikai savā dzimšanas dienā, bet ieraksts kurā norādīts šāds vecums var būt izdarīts jebkurā dienā līdz nākamajai dzimšanas dienai.
Tātad, lai iegūtu precīzu laika periodu, kad cilvēks varētu būt dzimis no datuma ir jāatņem X gadi, tad X gadi+1 diena, tad X gadi+2 dienas un tā visas 364 dienas, kas varētu būt pagājušas kopš iepriekšējās dzimšanas dienas. Ja ir pieejami vairāki datumi un vecumi var aprēķinat vairākus iespējamos periodus - visi dzimšanas datumi, kas iepējami, ja vecums ir X, visi, kas iespējami, ja vecums ir X+1 utt. Teorētiski patiesajam datumam vajadzētu iekrist laikā, kad visi šie periodi pārklājas. Praktiski protams bezjēdzīgs pasākums, bet nu - varam pieņemt, ka zinot precīzu datumu var iegūt datumu ar precizitāti +/-1 gads
Ja datums nav precīzi zināms t.i. norādīts tikai gadskaitlis, tas nozīmē, ka ikvienam no iepriekš iespējamiem datumiem var pieskaitīt vēl līdz 365 dienām, jo neviens nav teicis, ka cilvēks bija X gadus un Y dienas vecs tieši norādītā gada 1. janvārī. Kas savukārt nozīmē, ka precizitāte ir +/-2 gadi.
Arī tad, ja datums ir norādīts ar lielāku precizitāti ir vērts uzmanīties un papētīt cik precīzs ir avots. Piemēram, man ir radušās diezgan pamatīgas šaubas par dvēseļu revīziju precizitāti, īpaši sieviešu vecumiem. Šķiet, ka tajās varētu būt norādīts, nevis vecums norādītajā datumā, bet vienkārši pieskaitīts gadu skaits kopš iepriekšējās revīzijas. Piemēram, ir minēts, ka 1826. gadā meitenei bijuši 4 1/2 gadi, nākamajā revīzijā 1834. gadā vecums pieaudzis tieši par 8 gadiem - 12 1/2. Viena revīzija notiek martā, otra augustā, tā kā starp šiem datumiem ir 5 mēnešu starpība, nav iespējams, ka abos gadījumos bija tieši X gadi un 6 mēneši. Meitene izauga un apprecējās un viņas dzimšanas datums tapa ierakstīts baznīcas grāmatā - 1821. gada decembra beigas. Tātad X gadi un 6 mēneši viņai ir Jāņos, nevis martā vai augustā. Šķiet, varētu pieņemt, ka precīzākie dati tiek doti pirmajā pieskaitīšanas reizē - lai gan šajā gadījumā meitenei nebija 4,5 gadi ar to varēja būt domāts, ka vecums jau ir tuvāks 5 gadiem.
Tomēr revīziju dati nav gluži zemē metami - dzimšanas gadi tajās vienmēr ir precīzi (ja norādīti), bet gadījumos, kad pieskaitīts zīdainis, iespējams ierobežot iespējamā dzimšanas datuma periodu, atmetot datumus pēc revīzijas un otrādi - ja cilvēks dzimis revīzijas gadā, bet tajā neparādās, jādomā, ka viņš ir dzimis pēc tās un jau iespējams noteikt aptuvenus mēnešus, kad iekrīt dzimšanas diena
Savukārt baznīcu grāmatās, vismaz tajās, kur vecums tiek norādīts ar precizitāti līdz dienām, vecums parasti no realitātes daudz neatšķiras - reizēm gadās pāris dienu kļūda
Tātad secinājums - ja kāds cilvēks baznīcas grāmatā atgādina dvēseļu revīzijā minētu cilvēku, vien vecums par pāris gadiem atšķiras no iepriekš aprēķinātā, tas visdrīzāk ir tas pats cilvēks.
