Dvēseļu revīzijas

Ja ir aptuveni skaidrs kāds bija senču uzvārds un kur tieši viņi dzīvojuši, būtu veselīgi sākt izpēti ar dvēseļu revīziju, jo bieži vien tajās ir skaidri norādīta radniecība starp uzskaitītajiem vienu māju iedzīvotājiem.  Dvēseļu revīzijas ir sava veida tautas skaitīšana, kas tika veikta, lai varētu piemērot nodokļus. Pavisam Krievijas Impērijā notika 10 šādas revīzijas, taču uz Latvijas tagadējo teritoriju attiecas tikai puse no tām - sākot ar 1782. gadu. Revīzijas notika vidēji reizi 15 gados, izņēmums ir 1816. gada revīzija, kas notika, lai pabeigtu iepriekšējo revīziju, kuru pārtrauca Napoleona uzbrukums. Ar nodokli tika apliktas vīriešu dvēseles, tamdēļ vājā dzimuma dvēseles 1811. gada revīzijā vispār nav pieminētas un arī tai sekojošajās revīzijās ir aprakstītas mazāk detalizēti. Vēl viens trūkums ir, ka mērķis bija noskaidrot tikai iedzīvotāju skaitu konkrētā brīdī, lai zinātu par cik cilvēkiem pagastam uzlikt nodokli, nevis vākt demogrāfisku informāciju, attiecīgi netiek norādīts, kas ir noticis starp revīzijām. 

Laukos revīzijas notika pa muižām, cilvēki tajās norādīti pa mājām (vajadzīgos vietvārdus var noskaidrot no baznīcu grāmatu ierakstiem par saviem senčiem). Māju blakus to nosaukumam ir norādīts numurs, kas revīzijā tiek izmantots, lai atzīmētu cilvēku pārcelšanos no vienām mājām uz otrām tās pašas muižas robežās, ja iedzīvotāji pārcēlušies uz citu muižu, norādīts tās nosaukums. Lielā mērā katrā revīzijā pieraksta metode ir standartizēta, māju numerācija visās revīzijās sakrīt un cilvēki ir izsekojami no revīzijas uz revīziju pēc norādītajiem vecumiem, kas gan bieži šķiet aprēķināti pieskaitot iepriekšējam vecumam starp revīzijām pagājušos gadus, kas nav gluži precīzi, tomēr ir atsevišķas muižas, kurās māju numerācija un nosaukumi laika gaitā mainās, padarot situāciju grūtāk saprotamu.  Atsevišķās revīzijās visiem uzskaitītajiem ir norādīts arī tēva vārds. 

1782., 1795. un 1811. gada revīzijā ļaudis katrās mājās pierakstīti pēc kārtas, sākot ar saimnieka ģimeni. Šāda secība zināmā mērā atvieglo izpratni par viņu ģimenes uzbūvi. Starp šīm revīzijām ir nelielas variācijas iedzīvotāju vecumu pierakstā - tas dalīts divās ailītēs pēc dzimuma un šīs ailītes tālāk sadalītas trijās - vecums iepriekšējā revīzijā, starp revīzijām notikušas izmaiņas (ja tādas bijušas), vecums revīzijas laikā. 1782. gadā ir norādīts tikai vecums šajā revīzijā, jo iepriekš revīzijas nav veiktas, bet 1811. gadā, kā jau iepriekš minēts, nav norādīta informācija par sievietēm.  

1795. gada revīzijas formāts ir šāds:

Informācija par saimēm un to iedzīvotājiem.

Piemēram:

X. Mājas 
Saimnieks
viņa sieva
viņu bērni
Citi māju ļaudis un viņu ģimenes
VīriešiSievietes
Vecums iepriekšējā revīzijāIzmaiņasVecums šajā revīzijā Vecums iepriekšējā revīzijāIzmaiņasVecums šajā revīzijā
Vecums
Informācija, kāpēc cilvēks šeit tagad ir/nav pierakstīts - atnācis no/aizgājis uz(muižu) mājām  Y, miris utml. 


Sākot ar 1816. gada revīziju formāts mainās, lapu atvēruma kreisā puse ir atvēlēta vīriešiem, bet kreisā - sievietēm, par kurām vairs netiek norādīts vecums iepriekšējā revīzijā un izmaiņas. Vēlākajās revīzijās vienas ģimenes locekļus var atpazīt arī pēc ģimenes numura (rakstīts ailītē pa kreisi no vārdiem), kam vajadzētu sakrist muižas robežās. 

1858. gada revīzijas formāts ir šāds:
[Lapā pa kreisi]
Revīzijas saraksts

..... gada [mēnesī] [datumā] .... guberņas .... apriņķa .... muižā

[Lapā pa labi]
Revīzijas saraksts

..... gada [mēnesī] [datumā] .... guberņas .... apriņķa .... muižā
Ģimenes numursVīrieši Vecums iepriekšējā revīzijā IzmaiņasVecums šajā revīzijāĢimenes numurs SievietesĪslaicīgā prombūtnēVecums šajā revīzijā
9. revīzijā (1850. gadā)10. revīzijā
(tagad)
Informācija par vīriešiem 

Piemēram:
Saimnieks,
Saimnieka dēli,
Kalpi, viņu dēli

9. revīzijā10. revīzijā Informācija par sievietēm 

Piemēram:
Saimniece,
Saimnieces meitas,
Kalpones, viņu meitas,

Sievas parasti raksta uz vienas līnijas ar vīriem, viņiem tieši pretī.


Vecums, arī iepriekšējo māju numurs muižā, ja mainījis dzīves vietuInformācija, kāpēc cilvēks šeit tagad ir/nav pierakstīts - atnācis/aizgājis, dzimis (geboren) miris (gestorben), paņemts rekrūšos (Rekrut) vai atpircies utml.



Papildus Vidzemē 1826. gadā sakarā ar zemnieku brīvlaišanu un uzvārdu došanu tika rīkota vēl viena revīzija. Būtiski, ka tā kā šī revīzija notika izņēmuma kārtā, vēlāk 1834. gada revīzijā iepriekšējās revīzijas dati attiecas uz 1816. gadu. Interesanti, ka Pērnavas 1826. gada revīzijas dokumentos ir saglabājusies pavēle ar instrukcijām vāciski un igauniski kā veikt revīzju. Tulkojot ar mašīntulkotāju izlobāms, ka pastāvēja arī zināma sistēma kārtībā kādā tika pierakstīti cilvēki - proti, sievas norādīja pretī vīriem, bet atraitņiem un atraitnēm pretī atstāja tukšu vietu; neprecētiem brāļiem pretī norādīja viņu neprecētās māsas; pierakstot vienas ģimenes locekļus kā pirmo norādīja vecāko ģimenes locekli - tēvu ar sievu vai tēvu/māti atraitni; pēc vecākiem uzskaitīja viņu neprecētos bērnus; ja kāds no dēliem bija precējies vai atraitnis viņu un viņa bērnus norādīja jaunā rindā aiz pārējās ģimenes;  pēc precētajiem dēliem sekoja znotu ģimenes; padēli; ārlaulības bērni; tad ģimenes galvas brāļi un brāļu dēli; un visbeidzot pieņemtie bērni.

Cilvēki, kas atstāj muižu (abgekommen) vai atnāk no citas muižas (hinzugekommen) tiek uzskaitīti arī revīziju papildinājumos. Formāts parasti ir aptuveni šāds:

NosaukumiCilvēku vārdiVecums pēdējās revīzijas laikāKad dzimisTicībaNosaukumsPēdējās revīzijasPārrakstīšanās zīmes datums un nr.
apriņķadraudzes tiesas apriņķadraudzesmuižasVīriešiSievietes apriņķadraudzes tiesas apriņķadraudzesmuižas
Pie kuras pierakstās Pie kuras iepriekš bijis pierakstītsMājas nr. Ģimenes nr.

Pārrakstīšanās zīmes apliecināja, ka ģimene ir nokārtojusi visas saistības iepriekšējā dzīvesvietā un saturēja aptuveni to pašu informāciju, ko revīziju papildinājumi.