Pirmoreiz atverot kādu no baznīcas grāmatām var iestāties viegls kultūršoks - drošvien paies kāds brīdis līdz apprašanai ar rokraksta un vecās drukas lasīšanu un kļūs skaidrs, kas tur rakstīts. Kaut nelielas vācu valodas zināšanas atvieglos dzīvi. Vēl lielāks plus būtu krievu valodas zināšanas - sev vien zināmu iemeslu dēļ, šajā valodā mācītāji ir rakstījuši diezgan skaidri un salasāmi un arī grāmatas ailīšu nosaukumi ir izlasāmi. Tātad, ja zini krievu valodu, sāc ar kādu no 20. gs. grāmatām. Man gan šī opcija atkrita (ja neskaita konsultāciju ar kādu cilvēku, kas zin krievu valodu, par to kāds saturs vispār iespējams) tāpēc pastāstīšu, kas īsti tur ir teikts.
Ierakstu formāts
Ierakstos gandrīz vienmēr un visur tiek ievērots vienots formāts. Tā cilvēka vārds, par kuru tiek izdarīts ieraksts, bieži vie tiek pasvītrots. Pirms vārda tiek minēta notikuma/dzīves vieta (šī iespējams ir pieraksta vieta - bēriem reizēm piezīmēs ir norādīts, ka dzimuši citur) un cilvēka amats vai statuss sabiedrībā vai radniecība ar kādu (piemēram, saimnieks, kalps, sieviete, kurai ārlaulībā piedzimis bērns, māte, tēvs, saimnieka meita utt.). Pēc vārda reizēm ir minēta reliģiskā piederība (piemēram, luth. - luterānis). Vīrieši gandrīz vienmēr tiek rakstīti pirms sievietēm. Gadījumos, kad norādītie ir vīrs un sieva informācija par sievieti var vienkārši tik noīsināta līdz "un viņa sieva Vārdā" Vietu nosaukumos vispirms tiek minēta muiža, tad māju vārds. Svītriņa, pēdiņas vai to krustojums, vai svītriņa ar punktu pa vidu vai "dito" nozīmē, ka atkartojas tieši tā pati informācija, kas tieši pims tam. NN tiek lietots vārda vietā, ja vārds nav zināms vai nav dots.Ieraksta numurs apzīmē, kurš ieraksts pēc kārtas tas ir gadā. Dzimušajiem un mirušajiem turklāt būs arī norādīts, kurš konkrētā dzimuma gadījums pēc kārtas tas ir.
Pierakstot dzimšanas datumus, datums mēdz būt ierakstīts gadskaitlim pa vidu.Pats datums parasti ir formātā diena ar arābu cipariem un zem daļsvītras mēnesis ar romiešu cipariem.
Kristīto grāmatas
Kristīto sarakstā atrodama informācija par dzimšanas datumu, kristībām, bērna vārdu, dzimumu, dzimšanas vietu, vecākiem, kristību lieciniekiem un viņu dzīvesvietu. Izkārtojums lapā ir aptuveni šāds:| Dzimšanas gads | Dalībnieki | Laulībā dzimuši | Ārlauībā dzimuši | Nekristīti miruši | ||||
| Datums un laiks | Kristības | puikas | meitenes | puikas | meitenes | puikas | meitenes | |
Pie kristībām tiek prasīts minēt datumu un laiku, bet tur var būt arī informācija par mācītāju, kurš bērnu kristījis. Jāatzīmē, ka informācija tiek ierakstīta, nevis dzimšanas mēnesī, bet kristību mēnesī un tas varbūt kaut mēnesi vai divus pēc fakta. Protams, ja bērns pagadījies nīkulīgs, viss notiek uzreiz, lai nenomirst nekristīts. Ja nepaspēj, vai bēns jau piedzimis nedzīvs, tad reģistrā parādās gandrīz nepamanāma īsa piezīme, kurā minēti vien dzimšanas dati, vecāku vārdi un bērna vārda vietā NN vai arī nedzīvs dēls (sohn) /meita (tochter)
Visos pārējos gadījumos pie kristību dalībniekiem ir
Dzimšanas vieta
Bērna vārds un uzvārds (parasti pasvītrots)
Tēva vārds un uzvārds
Mātes vārds un reizēm meitas vārds
Kristību liecinieku vārdi
Vidējam latvietim ir trīs kristību liecinieki, vāciešiem ievērojami vairāk. Kristību ierakstos pirms dalībnieku vārdiem dubulti pasvītortā informācija apzīmē viņu lomu šai notikumā (tēvs, māte, krustvecāki). Mātes uzvārds parasti netiek minēts, jo ir tāds pats kā tēvam, toties reizēm ir minēts pirmslaulību uzvārds - tam priekšā parasti būs rakstīts geb. (dzimusi).
Tādos nestandarta gadījumos kā dvīņi ieraksti var būt apvienoti (ieraksta numurs tad būs 1. un 2., ka arī liecinieki būs kādi seši), vai arī ierakstā var būt norāde, ka re kur tikko tika ierakstīts arī otrs. Iespējams, pirms bēnu vārdiem parādīsies zwinilinge t.i. dvīņi.
Tāpat interesants gadījums ir ārlaulībā dzimušie. Reizēm šiem bērniem nebūs norādīts uzvārds. Reizēm būs norādīts tēva vārds un bērnam būs dots viņa uzvārds. Reizēm būs tikai mātes vārds. Reizēm būs dots mātes uzvārds. Un reizēm būs garāks ieraksts par tēmu kā tad tas tā gadījās.
Piemēram - fragments no 1835 gada saraksta beigām:
Tādos nestandarta gadījumos kā dvīņi ieraksti var būt apvienoti (ieraksta numurs tad būs 1. un 2., ka arī liecinieki būs kādi seši), vai arī ierakstā var būt norāde, ka re kur tikko tika ierakstīts arī otrs. Iespējams, pirms bēnu vārdiem parādīsies zwinilinge t.i. dvīņi.
Tāpat interesants gadījums ir ārlaulībā dzimušie. Reizēm šiem bērniem nebūs norādīts uzvārds. Reizēm būs norādīts tēva vārds un bērnam būs dots viņa uzvārds. Reizēm būs tikai mātes vārds. Reizēm būs dots mātes uzvārds. Un reizēm būs garāks ieraksts par tēmu kā tad tas tā gadījās.
Piemēram - fragments no 1835 gada saraksta beigām:
Pa kreisi ir ārlaulībā dzimuši dvīņu puikas, kuriem dots mātes uzvārds, bet par tēvu nekas nav teikts. Aiz viņiem laulībā dzimusi meitene. Pa labi ir ieraksti par diviem pirms vairākiem mēnešiem dzimušiem bērniem, kas miruši nekristīti. Lapas apakšā ir statistisks kopsavilkums par visiem tajā gadā dzimušajiem (laulībā dzimuši 91 zēns un 102 meitenes, miruši 5 zēni un 3 meitenes un ārlaulībā dzimuši 4 zēni - pavisam 205 bērni).
Bez tā visa, īpaši jaunākajos reģistros var būt dažādas vēlāk izdarītas piezīmes - izsniegtas izziņas, jaunas dzimšanas appliecības, mainījis vārdu u.t.t. kas parasti nozīmē arī, ka cilvēks laikā, kad atzīme tikusi izdarīta, bija dzīvs.
Bez tā visa, īpaši jaunākajos reģistros var būt dažādas vēlāk izdarītas piezīmes - izsniegtas izziņas, jaunas dzimšanas appliecības, mainījis vārdu u.t.t. kas parasti nozīmē arī, ka cilvēks laikā, kad atzīme tikusi izdarīta, bija dzīvs.
Mirušo grāmatas
Mirušo sarakstos ir informācija par mirušo, viņa dzimto vietu, vecumu, ģimenes stāvokli, nāves laiku un iemeslu, kā arī bēru datums. Lapas uzbūve šāda| Nr. | Nāves laiks | Bēres | Mirušais | Dzimšanas vieta | Vecums | Vīrietis | Sieviete | Ģimenes stāvoklis | Nāves iemesls | Piezīmes |
Bērniem parasti tiek norādīti vecāku vārdi, turklāt jāpievērš uzmanība, ka šādos gadījumos mirušā vārds tiek rakstīts pēdējais, jo reizēm tiek izcelti vecāku, īpaši tēva, vārdi, nevis mirušā vārds. Šos bieži vien ir visvieglāk atšķirt pēc ģimenes stāvokļa - šajā ailītē ir ierakstīts, ka miris bērns (kind). Citi iespējamie varianti ir atšifrēti ailītes nosaukumā - proti neprecējies (ledig), precējies (verheiratet), atraitnis/atraitne (verwitwet) vai šķīries (geschieden). Vecums (ja nav norādīts dzimšanas gads) bieži vien ir grūti salasāms, toties tam par iemeslu ir tas, ka tas norādīts ar maksimālu precizitāti gados (J), mēnešos (M), nedēļās (W) un dienās (T)
Piemēram - ieraksts par Pētera un Līzes 10 mēnešus vecās meitas Trīnes nāvi - pasvītrots ir viņas tēva uzvārds, bet nākamajā ierakstā par pieauguša, precēta vīrieša nāvi ir pasvītrots mirušā uzvārds:
Laulāto grāmatas
Pastāv divu veidu laulāto reģistri - vienā ir tikai līgavas un līgavaiņa vārdi, laulību datums un norāde uz otru reģistru. Otrā veida reģistros tiek uzskaitīti laulātie un saderinātie, kā arī sniegta informācija par viņu vecākiem un dzimto vietu. Lapā ir paredzēta vieta šādai informācijai:| Nr. | Saderināšanās | Līgavainis un līgava | Ģimenes stāvoklis un vecums | Uzsaukšanas (x3) | Laulības | Piezīmes |
Laulību gadījumā informācijas pasniegšanas veids gan ievērojami variē. Tiktāl cik ir jāszniedz informācija par vienu cilvēku tiek sekots standarta formātam. Bet - ierakstā ir norādīti seši cilvēki t.i. jaunais pāris un vecāki un ir vairākas iespējas kā to izdarīt. Vecāku vārdi tiek norādīti kopā, reizēm tiem priekšā ir saīsinājumi - (V, jeb Vater) tēvs un (u. vai und) (M jeb Mutter) māte. Šie var būt norādīti gan pirms gan pēc vārda (ja pirms tad formāts iespējams prasīs vēl arī vārda dēls/meita iekļaušanu uzreiz pēc tam). Kaut kur pie šiem personas datiem vēl būs norādīta dzimšanas vieta un draudze kurā kristīts (ja cita) - pirms tās neiztrūks norāde geb. Līgavas un līgavaiņa vārdi dažos ierakstos ir atdalīti ar vārdiņu mit (ar t.i. Jānis precas ar Līzi), citur savukārt savilkti kopā ar figūriekavu.
Ailītē par vecumu un ģimenes stāvokli vispirms ir ģimenes stāvoklis. Ja tas nav "neprecējies", parasti sekos paskaidrojums par iepriekšējo laulību, tas var iekļaut sevī iepriekšējā vīra vai sievas vārdu un vēl kādu datumu - spriežot pēc īsā laika starp to un kāzām, tas nebūs otra laulātā nāves datums, drīzāk pastāvējis kāds ierobežojums uzreiz precēties, kas ar šo datumu beidzas, bet tā tikai mana teorija, kas nav līdz galam izpētīta, lai nu kas tas būtu, jāuzmanās nesajaukt ar dzimšanas datumu, kas seko uzreiz pēc tam.
Draudzes locekļu saraksti
Draudzes locekļu saraksti, kā šīs grāmatas dēvē Raduraksti, kas tiek dēvēti arī par vizitācijas jeb māju pārraudzības grāmatām citviet, ir vairāku gadu garumā tapuši saraksti, kuriem pieraksta formāts variē un pierakstīta informācija par draudzes locekļu ģimenēm ilgākā laika posmā, papildinot iepriekš pierakstīto informāciju, rezultāts mēdz būt grūti izprotams. Parasti metode šķiet bijusi aptuveni šāda - pirmajā kolonnā norāda informāciju par māju iedzīvotājiem, viņu dzimšanas datus un reizēm arī vecāku vārdus, informāciju, kad viņi iesvētīti, precējušies, miruši (to parasti atzīmējot ar treknu krustu un nāves datumu), kā arī, ja cilvēki pārcēlušies atzīmēts, kur viņi meklējami, tās pašas draudzes ietvaros norāda lappusi grāmatā vai kādu tās ietvaros lietotu numerācijas sistēmu. Ģimenēs zem vīriem norādīja sievas (wb) un tālāk bērnus (s un t). Ja bērni precējušies, tad bieži ieplānota vieta, kur ierakstīt mazbērnus, kad tie dzimst, ja tas nav noticis, tad starp vienas ģimenes locekļiem var būt palikušas lielas atstarpes. Ja nu vietas tomēr aptrūkās, tad tos pašus cilvēkus mēdza tālāk pierakstīt vēl otreiz, parasti tas noprotams pēc sakritības starp vādiem un dzimšanas datumiem.
