Lielākā daļa baznīcu grāmatu un dvēseļu revīziju materiālu ir vāciski, savukārt latviešu vārdi ir vecajā ortogrāfijā, kas ir līdzīga vācu rakstībai. Īpatnības sekojošas:
- H aiz patskaņa ir garumzīme
-
w ir v (jo vāciski v ir f, kas gan latviski bieži neparādās)
- S tiek apzīmēts ar garo s vai ß, reizēm kā s ar mīkstinājuma zīmi (Ș), parasts s tāpat kā vāciski ir z
- ch apzīmē šņāceņus; tā sch ir š, zch ir ž, tsch ir č un dzsch ir dž (turklāt jāņem vērā arī iepriekš teiktais par s un z atšķirīgo nozīmi)
-
St un Sp var būt Št un Šp (tāpat kā tas ir vācu valodā)
-
Garumzīme virs līdzskaņa apzīmē garo līdzskani (ko mūsdienās apzīmē ar diviem burtiem), pret 19. gs beigām parādās mīkstinājuma zīmes, kas tiek lietotas tādam pašam mērķim kā mūsdienās
-
Ij reizēm izskatās pēc y ar umlautu
- Vārdiem bieži tiek norautas galotnes vai arī a vietā ir e
- Reizēm k apzīmē ar c
Rokrakstos burti parasti tiek rakstīti pietiekami līdzīgi kā mūsdienu latviešu valodā, taču vācu valodā līdz pat 20. gadsimtam bija savs īpašs rokraksta stils
Kurrent. Lūk latīniskā (pa kreisi) un
Kurrent (pa labi) rokrakstu salīdzinājums:
Vismaz ideālā pasaulē tas tā izskatītos, parastajā pasaulē tas viss tiek jaukts kopā.
Šeit ir vēl vairāki piemēri šai rakstībai (kā arī dažu svarīgāko terminu tulkojumi angļu valodā).
Te,
te, un
te ir trīsdaļīga pamācība angļu valodā Vācijas vācu baznīcu grāmatu lasīšanā, kurā arī iekļauti faili ar svarīgāko terminu skaidrojumiem. Bet
šeit ir apskatīta šīs rakstības jaunākā versija
Sütterlin; pieejami rokrakstu variāciju paraugi un arī teksta konvertētājs, kas pārveido rakstīto par
Sütterlin. Cits konvertētājs, kas pārveido ierakstīto tekstu citā
Kurrent burtveidolā, ir pieejams
Te.
